Skolas mācību gada noslēgums

2015.gada 29.maijā 

Dziesmu konkurss, apbalvošana, Comenius 2013.-2015. projekta noslēgums, pārsteigumi u. c.

IMG_3959Solistu konkursa “Cīrulītis” dalībnieki

IMG_3965Paldies vecākiem par aktīvu līdzdalību!

IMG_3981Skolas labākie sportisti – skolēni, kuri sasnieguši ļoti labus rezultātus sporta sacensībās ārpus skolas. No kreisās: sporta skolotāja Agita Pļešakova, Dinija Pušķe, Andra Eva Riekstiņa, Diāna Bondare, Verners Rudens, Mārtiņš Vējkrīgers, Kristers Barānovs, Markuss Rudens, skolas direktore Ilze Šmate

IMG_3989 Skolēni, kuri aktīvi iesaistījušies vides aizsardzības aktivitātēs – makulatūras, izlietoto bateriju, nolietotās elektrotehnikas un PET pudeļu vākšanā.

IMG_3997Aktīvākie eTwinning projekta “Chain Reaction 2015” īstenošanā

IMG_4002Aktīvākie skolēni, kuri iesaistījās eTwinning projektā “It is worderful get to know each other” kopā ar skolēniem no Portugāles

IMG_3998
Skatītāji

IMG_4010Tautas deju kolektīva dalībnieki

IMG_4017Skolēni, kuru veidotie kuģi un mūzikas instrumenti Comenius projektā ieguva visaugstāko vērtējumu – vērtēts tika ieguldītais darbs, izskats, mūzikas instrumentu skaņa

IMG_4022Skolēni, kuri ieguldījuši visvairāk darba Comenius projekta aktivitāšu īstenošanā

IMG_4030Skolēni, kuri mācību darbā saņēmuši vērtējumu “7” un augstāk

IMG_4036Skolēnu mācību uzņēmuma “Wood@rt” dalībnieki veiksmīgi izturējuši pirmo gadu savā uzņēmumā

IMG_4053
Svētku kliņģeris
IMG_4088
Svētku salūts
IMG_4089
Patīk visiem

IMG_4090

IMG_4091

IMG_4092

Svinēsim Meteņus 17.februārī

Skolā svinēsim Meteņdienu 17.februārī – pēcpusdienā.

Vizināsimies no kalna, veidosim sniega figūras, tirgosimies, dzersim tēju … 

Tā kā Meteņos senāk gāja ķekatās, visi aicināti ierasties īpašos tērpos – ar maskām, interesantā apģērbā, lai svaigā gaisā skolas teritorijā pavadītu jautru Meteņdienu.

Viskrāšņākās un interesantākās pārsteiguma balva!

 

Kādas ir galvenās Meteņdienas tradīcijas?

Meteņi parasti iekrīt februārī, septītajā otrdienā pirms Lieldienām, un atkarībā no tā, vai Lieldienas tiek svinētas pavasara saulstāvjos, vai pēc kristīgā kalendāra, var atšķirties arī Meteņu datums, turklāt mūsdienās svinībām dažkārt tiek izraudzīta arī tuvākā nedēļas nogale.

Meteņdienas galvenās tradīcijas, ko kādreiz piekopuši mūsu senči un kas saglabājušās līdz mūsdienām ir šādas:

1) Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums bija laišanās ar ragaviņām no kalna- jo tālāk, jo labāk. Tas pats attiecas arī uz tālo braukšanu ciemos. Vizinoties izmantoja arī zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Vizināšanās laikā līdzi ņēma cūkas kāju;

2) Meteņos vēl pēdējo reizi devās ķekatās no mājas uz māju- tā veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriezās. Maskas bija tās pašas tradicionālās – čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm (izteiktākas bija tieši tās, kur mainās lomām un kažoku met uz otru pusi- tā simbolizējot gada un laiku maiņu). Maskoto ļaužu galvenā funkcija bija ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu;

3) Raksturīga Meteņu ieraža bija Meteņa dzīšana- vispopulārākais variants bija bērniem stāstīt, ka pa bēniņiem Metenis staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem lika gaidīt lejā. Metenis (kāds no mājiniekiem) visbeidzot nometa kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlēja ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem. Katrā vietā šī tradīcija izpaudās ar dažādiem elementiem;

4) Meteņos svarīga tradīcija bija arī labi klāts galds. Galdā lika- grūdeni, kas gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, zīdeni ar cūkas galvas pusi, pīrāgus, cūkgaļu, miežu plāceņus, alu, kvasu utml.;

5) Meteņos svarīga bija arī laika pareģošana;

6) Un, protams, neizpalika arī dziesmas un rotaļas.

Ne visas Meteņu tradīcijas ir piemērojamas mūsdienām, tomēr ir lietas, kuras varam paņemt un vēl joprojām izmantot šo svētku svinēšanai.

Nākamā diena pēc Meteņiem ir Pelnu diena, kas ievada jauno saimniecisko ritu. Pelnus izgrāba no pavarda un kaisīja tīrumā vai dārzā pret nevēlamiem kukaiņiem, bēra arī lopiem spalvā pret dunduriem, bēra tos auduma kulītēs un piešuva vai pakāra pie apģērba, tas nesa svētību un sargāja nēsātāju. Pelnu diena ir laiks, kad sazarojusī saime varēja dalīties, lai veidotu jaunas saimniecības – pelni ar vēl kvēlojošām oglītēm tika ņemti līdzi, kā svētība no vecāku mājām.