Meteņdiena

Šodien jautri pavadījām Meteņdienu!

Paldies bērniem par sagatavotajām maskām un aktīvu iesaistīšanos visās atrakcijās ar dziesmām, dejām un rotaļām!

Visas maskas bija jautras!  Žūrijai (skolotājiem) bija ļoti grūti izlemt, kura no maskām visinteresantākā un atraktīvākā. Tomēr beigās nolēma piešķirt pārsteiguma balvas – Poterzaķim un divām “čigānietēm”!

Te ir īss video: MVI_1086

IMG_1052 IMG_1062 IMG_1065 IMG_1067 IMG_1084 IMG_1090 IMG_1101 IMG_1105 IMG_1106 IMG_1109

Svinēsim Meteņus 17.februārī

Skolā svinēsim Meteņdienu 17.februārī – pēcpusdienā.

Vizināsimies no kalna, veidosim sniega figūras, tirgosimies, dzersim tēju … 

Tā kā Meteņos senāk gāja ķekatās, visi aicināti ierasties īpašos tērpos – ar maskām, interesantā apģērbā, lai svaigā gaisā skolas teritorijā pavadītu jautru Meteņdienu.

Viskrāšņākās un interesantākās pārsteiguma balva!

 

Kādas ir galvenās Meteņdienas tradīcijas?

Meteņi parasti iekrīt februārī, septītajā otrdienā pirms Lieldienām, un atkarībā no tā, vai Lieldienas tiek svinētas pavasara saulstāvjos, vai pēc kristīgā kalendāra, var atšķirties arī Meteņu datums, turklāt mūsdienās svinībām dažkārt tiek izraudzīta arī tuvākā nedēļas nogale.

Meteņdienas galvenās tradīcijas, ko kādreiz piekopuši mūsu senči un kas saglabājušās līdz mūsdienām ir šādas:

1) Meteņos kā labas ražas priekšnoteikums bija laišanās ar ragaviņām no kalna- jo tālāk, jo labāk. Tas pats attiecas arī uz tālo braukšanu ciemos. Vizinoties izmantoja arī zirgu vilktas kamanas un ledū iesaldētu asi, uz kuras griežas ratu ritenis ar kārti un ragaviņām galā. Vizināšanās laikā līdzi ņēma cūkas kāju;

2) Meteņos vēl pēdējo reizi devās ķekatās no mājas uz māju- tā veicinot auglību katrā sētā, kur tās iegriezās. Maskas bija tās pašas tradicionālās – čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm (izteiktākas bija tieši tās, kur mainās lomām un kažoku met uz otru pusi- tā simbolizējot gada un laiku maiņu). Maskoto ļaužu galvenā funkcija bija ar dziedāšanu un dejošanu nodrošināt auglību un ar maģiskām darbībām padzīt ļaunumu;

3) Raksturīga Meteņu ieraža bija Meteņa dzīšana- vispopulārākais variants bija bērniem stāstīt, ka pa bēniņiem Metenis staigā un kāds no mājas ļaudīm viņu dzenā. Bērniem lika gaidīt lejā. Metenis (kāds no mājiniekiem) visbeidzot nometa kādu pogu vai cūkas galvas pusi un uzlēja ūdeni virsū apakšā gaidošajiem bērniem. Katrā vietā šī tradīcija izpaudās ar dažādiem elementiem;

4) Meteņos svarīga tradīcija bija arī labi klāts galds. Galdā lika- grūdeni, kas gatavots no grūbām un pupām vai zirņiem, zīdeni ar cūkas galvas pusi, pīrāgus, cūkgaļu, miežu plāceņus, alu, kvasu utml.;

5) Meteņos svarīga bija arī laika pareģošana;

6) Un, protams, neizpalika arī dziesmas un rotaļas.

Ne visas Meteņu tradīcijas ir piemērojamas mūsdienām, tomēr ir lietas, kuras varam paņemt un vēl joprojām izmantot šo svētku svinēšanai.

Nākamā diena pēc Meteņiem ir Pelnu diena, kas ievada jauno saimniecisko ritu. Pelnus izgrāba no pavarda un kaisīja tīrumā vai dārzā pret nevēlamiem kukaiņiem, bēra arī lopiem spalvā pret dunduriem, bēra tos auduma kulītēs un piešuva vai pakāra pie apģērba, tas nesa svētību un sargāja nēsātāju. Pelnu diena ir laiks, kad sazarojusī saime varēja dalīties, lai veidotu jaunas saimniecības – pelni ar vēl kvēlojošām oglītēm tika ņemti līdzi, kā svētība no vecāku mājām.